EIROPAS PARLAMENTA VĒSTNIEKU SKOLA

Uzdevumi un motivācija

Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmā skolotāji un skolēni sadarbojas ar Eiropas Parlamentu, EP deputātiem un birojiem ar mērķi vairot zināšanas par Eiropas Savienību un Latvijas iespējam tajā, izpratni par Eiropas parlamentāro demokrātiju un Eiropas pilsoniskuma vērtībām un līdzdalību – iesaistot vienaudžus un sabiedrību diskusijās par Latvijai būtiskiem Eiropas Savienības jautājumiem.

Par EP Vēstnieku skolu programmu:
Jau sešu gadu garumā visā ES un tai skaitā Latvijā darbojas EP Vēstnieku skolas. No Latvijas programmai pievienojušās 75 skolas, ap 1000 skolotāju un 35 000 skolēnu, kuri brīvprātīgi izglīto un iesaista vienaudžus un sabiedrību diskusijās par Latvijai būtiskiem ES jautājumiem, vairo zināšanas, mazina aizspriedumus, stiprinot eiropeisko identitāti.

Vairums eiropiešu, tai skaitā latvieši, lepojas ar demokrātiju un tās sasniegumiem. Eiropa Parlamentam kā Eiropas demokrātijas sargam demokrātiskais process – vēlēšanas, dialogs, debates, kompromisa un vienotības veicināšana ir būtiska daļa no procesa, kura rezultāts ir ES likums. 80% Latvijas likumu ir balstīti ES lēmumos.

Eiropa kā demokrātiska vieta, kur brīvība, cilvēktiesības, demokrātija, izaugsme ir svarīgas vērtības vārdos un darbos – tā ir kopējā Eiropas vīzijā, kuru popularizē arī EP Vēstnieku skolas.

Programmas darbu atzinīgi novērtē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts
izglītības satura centrs.

Parlamentārās demokrātijas skaidrošanas cikls

EP kā vienīgās tieši ievēlētās ES institūcijas misija ir Eiropas parlamentārā demokrātija. Tā ir visspilgtākā pilsoņu varas izteiksmes forma.
Demokrātiskā procesa rezultāts ir EP lēmumi, kas attiecas uz visām 27 dalībvalstīm un tādēļ ir pilnībā leģitīmi. Katrs lēmums ir izdebatēts Eiropas līmenī, iesaistot visas ES dalībvalstis: institūcijas, pilsonisko sabiedrību, un gala lēmumu pieņem ES pilsoņu ievēlēti pārstāvji – EP
deputāti.

Parlamentārās demokrātijas piemērs ir Eiropas vēlēšanas, kur kopš 1979. gada ES pilsoņi tieši un vienlīdzīgi ievēlē savus pārstāvjus – deputātus. 2019.gada Eiropas vēlēšanās EP radīja unikālu Eiropas mēroga atbalsta kopienu šoreizesbalsošu.eu, aicinot cilvēkus runāt ar līdzpilsoņiem par balsošanas nozīmi un EP darbiem, kas svarīgi konkrētajam cilvēkam, tā stiprinot demokrātiju un pilsoniskumu.

2021.gads iezīmē jaunu robežšķirtni demokrātijas attīstībā Eiropā. Sākusies Konference par Eiropas nākotni, kurā savu viedokli paust par dažādām ES politikām īpaši izveidotā tiešsaistes platformā https://futureu.europa.eu/ aicināts ikviens pilsonis.

EP prezidents Dāvids Marija Sasoli ir teicis: “Mēs piedzīvojam to laiku, kad pilsoņi vēlas uzņemties atbildību, viņi vēlas paust viedokli par politikām, kuras ietekmē viņu
ikdienu, viņu nākotni, planētas nākotni.”

EP aizsargā un veicina parlamentāro demokrātiju ne tikai savā darbā, bet arī visā ES un ārpus tās. Parlamentārās demokrātijas izpratne jāsāk veidot jau skolas solā, tāpēc EP birojs Latvijā vairāk nekā 75 EP Vēstnieku skolās īsteno parlamentārās demokrātijas skaidrošanas ciklu.
Eiropas Parlamentārā demokrātija nav atraujama no katras ES dalībvalsts, tai skaitā – Latvijas, parlamentārās demokrātijas un ir apgūstamas kopskatā.

Lai izprastu EP Vēstnieku skolas darbību, ieskaties pagātnē, tagadnē, nākotnē!

Katram mācību gadam ir izvēlēta virstēma:
1. lai izprastu parlamentārās demokrātijas būtību un spētu analizēt procesus kopsakarībās, sākām ar zināšanu uzkrāšanu. Ieskatieties EP Vēstnieku skolu 2020./2021.m.g. sasniegumos: https://bit.ly/3BiGAwA

2.viena no parlamentārās demokrātijas priekšrocībām ir dažādu sabiedrības grupu iesaiste parlamenta darbības uzraudzīšanā, politisku un likumdošanas iniciatīvu ierosināšana, kopienas iedzīvotāju vajadzību un interešu novadīšana līdz nacionāla un Eiropas līmeņa
politiķiem. 2021./2022.m.g. EP Vēstnieku skolās turpinās strādāt ar pilsoniskuma tēmu – tā ir indivīda un kopienas atbildība par lēmumu pieņemšanu un to kontroli. Šajā mācību gadā, iedziļinoties pilsoniskuma daudzveidīgajās šķautnēs, EP Vēstnieku skolās tiks analizēts, kā kopienas līmenī redzams, vērtējams un padarāms darbīgāks demokrātijas potenciāls; tiks apzinātas vietējās iniciatīvas, noskaidrot sabiedriskās domas noskaņojumus, vērtēt nevalstisko organizāciju iesaisti

parlamentārās demokrātijas visredzamākais un taustāmākais ieguvums ir sabiedrības attieksme pret politisko procesu virzību – vēlēšanām, kas ir līdzdalības augstākā izpausmes forma. 2022./2023.m.g. kopā ar EP Vēstnieku skolās tiks analizēts, kā tiek rīkotas vēlēšanas, kā saduras un sadarbojas dažādas politiskas idejas, kāpēc joprojām liela iedzīvotāju grupa nevēlas piedalīties vēlēšanās u.tml.

Parlamentārās demokrātijas cikla 2021./2022.mācību gada plāns
· Septembris – EP Vēstnieku skolu programmas jaunā mācību gada un parlamentārās demokrātijas cikla atklāšana
· Septembris – maijs – EP Vēstnieku skolas organizē atklātās stundas par pilsoniskās līdzdalības tēmām
· Septembris – maijs – EP Vēstnieku skolu komandas izstrādā eseju vai praktisku projektu par pilsonisko līdzdalību savā apkaimē.
· Septembris-maijs tiešsaistes lekcijas/diskusijas:
1) ES aktualitātes ar EP deputātiem un praktiskas nodarbības par pilsoniskās līdzdalības tēmu
2) Diskusija par Latvijas jauniešu iesaisti Konferencē par Eiropas nākotni
3) Latvijas nacionālā plāna sabiedriskā apspriešana
4) Pilsoniskās sabiedrības darbs un loma – diskusija ar dažādu Latvijas NVO pārstāvjiem
5) Pilsoņa iespēja vērsties institūcijās Latvijā un ES (pilsoņu iniciatīva, EP lūgumrakstu komiteja u.c.)
6) Mediju spēks – diskusija ar Latvijas lielāko mediju pārstāvjiem Latvijā par mediju pratību

7) Vai pilsoniskā līdzdalība atmaksājas? Kādas zināšanas un prasmes apgūt šodien, lai būtu pieprasīts nākotnes darba tirgū? Tiešsaistes diskusija par jauniešu profesionālajiem izaicinājumiem nākotnes Latvijā un ES
8) Kopienu iniciatīvu spēks – tikšanās ar reģionālajiem medijiem un sociāli aktīviem pilsoņiem no visas Latvijas
· Maijs – EP Vēstnieku skolu izlaidums ar labāko skolu komandu radošo darbu prezentēšanu par pilsoniskās līdzdalības tēmu.

Metodiskie materiāli par ES tēmām

Starpdisciplināri mācību satura spraudņi “Eiropas Savienība”

Uzdevumi skolēniem – Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu jaunajiem vēstniekiem:

balva Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu skolēniem – Euroscola: interaktīva plenārsēdes simulācija Eiropas Parlamenta Strasbūrā, Francijā (attālināti vai klātienē).

Nr.	Uzdevumi	Termiņš	Vērtēšana
1.	Regulāri īstenot ES tematikai veltītus pasākumus, izzinot EP darbu, ES aktualitātes – stundas, nodarbības u.c.. Izvirzīt grupas līderi, kurš rūpējas par uzdevumu izpildi. Reizi mēnesi ierakstīt īstenotās un ieplānotās aktivitātes: http://epfacebook.eu/EPvestnieku_aktivitates	Saistībā ar EUROSCOLA iespēju skolēnu aktivitāte tiks vērtēta: 9. decembris un 11. aprīlis	Kopējais punktu skaits nav ierobežots. 1 – aktivitāšu plāns iesniegts ar nokavēšanos, nav detalizēts, aktivitātes nav atspoguļots soc. tīklos, nav saites uz izmantotajiem materiāliem; 5 – aktivitāšu plāns iesniegts laikā, ir izstrādāts detalizēti, aktivitātes vienu reizi ir atspoguļotas vienā soc. tīklā; 10 – aktivitāšu plāns iesniegts laikā, ir izstrādāts detalizēti, aktivitātes vairākas reizes ir atspoguļotas dažādos soc. tīklos radošā veidā.
2.	Iedvesmojiet! Veiciniet diskusijas par Eiropas Parlamenta un parlamentārās demokrātijas tēmām Sociālajos tīklos, mudiniet Latvijas sabiedrību būt aktīviem eiropiešiem un iesaistīties platformā mēsesamkopā.eu Pastāstiet, kas jums ir svarīgi! KĀ? Dalieties ar fotogrāfijām, filmējiet Instagram un Snapchat stories, īsus video, radiet savus Boomerang, Time-Lapse u.c. Veidojot ierakstus sociālajos tīklos par ES tematiku, aicinām minēt @Eiroparlaments (Facebook), @EP_Riga (Twitter) un @eiropasparlaments (Instagram) #MēsEsamKopā #EPAmbassadorSchools #EPvēstnieki		Kopējais punktu skaits nav ierobežots. 1 – Ir veikts viens ieraksts soc. Tīklā. 5 – Ir veikti vairāki kvalitatīvi ieraksti soc. Tīklos, kā arī informācija publicēta skolas mājas lapā; 10 – Ir veikti vairāki kvalitatīvi ieraksti soc. tīklos, kā arī informācija publicēta skolas mājas lapā un medijos (piem.,reģionālā laikrakstā).
3.	Radošais uzdevums EPAS komandas var izvēlēties vienu no radošā darba uzdevumiem. 1. Eseja – Pilsoniskā līdzdalība manā skolā, apkaimē, pilsētā. 2. Projekts – Mana līdzdalība apkaimes problēmas(u) risināšanā.	29. aprīlis	50 punkti 20 – ir izstrādāts kvalitatīvs radošais darbs par pilsonisko līdzdalību, atspoguļojot apgūto literatūru, identificēti nozīmīgākie izpausmes veidi pilsētā/ciemā; 30 – ir izstrādāts kvalitatīvs radošais darbs par pilsonisko līdzdalību, atspoguļojot apgūto literatūru, identificēti nozīmīgākie izpausmes veidi pilsētā/ciemā; intervēti iedzīvotāji; sagatavoti vizuālie materiāli (plakāts, video, infografika)
4.	Organizēt Eiropas dienas pasākumu savā skolā.	9. maijs	Obligāti

Programmas vadītāja: Jolanta Bogustova, [email protected], tālrunis: 67085466, 29266181.

Metodiskais atbalsts: programmas eksperte Žaneta Ozoliņa: [email protected]